No 30. septembra līdz 2. oktobrim Vīnē notika ikgadējā CLARIN konference. Konferencē piedalījās vairāk nekā 200 dalībnieku no visas Eiropas Image

Konferences centrā bija valodu tehnoloģiju aktualitātes mākslīgā intelekta laikmetā un pētniecības infrastruktūras sadarbība ar industriju. Kā katru gadu konferencē tika pārrunāti CLARIN infrastruktūras izveides un uzturēšanas jautājumi.  CLARIN Bazaar sesijā ar stenda referātu piedalījās Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes (LU HZF) asociētā profesore Zigrīda Vinčela, stāstot par CLARIN rīku lietojumu latviešu diasporas rakstnieku darbu izpētē (skat. plakātu), un Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta (LU MII) pētnieku grupa, iepazīstinot ar korpuss.lv un CLARIN-LV repozitorijā pieejamajiem runas resursiem un platformu LATE runas datu transkribēšanai (skat. plakātu).

 

Īpašā sesijā CLARIN konsorcija valstu doktoranti iepazīstināja ar saviem pētījumiem. Latviju šajā sesijā pārstāvēja RTU Liepāja doktorante Guna-Rābante Buša ar stenda referātu par līdzskaņu pārmaiņām saistītā runā.

Centrs sniedz konsultācijas par dažādiem lielo valodas modeļu (LLM) lietojumiem valodu datu apstrādē un par LLM paplašināšanu un pielāgošanu humanitāro un sociālo zinātņu pētnieku vajadzībām un uzdevumiem. Centrs arī piedāvās palīdzību pētnieku vajadzībām atbilstošu LLM atrašanā un atlasē, atbalstīs lietotāju piekļuvi skaitļošanas resursiem (Centra dalībnieku rīcībā esošo resursu robežās), kā arī apkopos un dalīsies ar zināšanām par esošajiem LLM. Papildu informācija par centru.

No 4. februāra līdz 6. februārim Lēvenē, Beļģijā notika CLARIN Stratēgijas dienas un Ģenerālās Asamblejas sanāksme.

 

Stratēģijas dienu laikā nacionālie koordinatori vienojās par soļiem, kas veicinātu CLARIN resursu un rīku lietojumu pētniecībā un izglītībā, kā arī sekmētu digitālo humanitāro zinātņu pētnieku zinātību par lielajiem valodu modeļiem. 

 

Pēc Stratēģijas dienām sekoja CLARIN Ģenerālās Asamblejas sanāksme, kurā tās dalībnieki tika iepazīstināti ar  CLARIN ERIC jaunumiem, pārrunāti aktuālie administratīvie jautājumi un atvēlēts laiks sarunām starp delegātiem. 

 

 

Marta sākumā Igaunijā norisinājās divas nozīmīgas reģionālās konferences - Nodalida/ Baltic HLT 2025 un DHNB 2025.

 

Nodalida/ Baltic HLT 2025 konference norisinājās Tallinā no 1. marta līdz 5. martam. Konferences mērķis ir apvienot datorlingvistikas un valodu tehnoloģiju kopienas no Ziemeļvalstu un Baltijas reģioniem, lai apspriestu jaunākos sasniegumus valodas tehnoloģiju, datorlingvistikas, runas atpazīšanas un sintēzes jomās, tostarp valodas resursu un citās cieši saistītas disciplīnās, kas ir būtiskas runas un valodas tehnoloģiju attīstībai. Konferencē Gunta Nešpore-Bērzkalne un Ilze Lokmane (LU MII) iepazīstināja ar semantisko atvasinājumu vārdnīcas izveidi, savukārt Andra Kalnača un Kristīne Levāne Petrova (LU HZF) iepazīstināja ar morfēmu datubāzi.  Savukārt Inguna Skadiņa (LU MII) konferences seminārā ResourceFull 2025 analizēja lielo valodas modeļu valodas sapratnes spējām latviešu valodā.

         

DHNB 2025 konference norisinājās no 5. marta līdz 7. martam Tartu. DHNB konferencēs galvenā uzmanība tiek pievērsta pētniecībai, izglītībai un komunikācijai digitālo humanitāro zinātņu jomā Ziemeļvalstu un Baltijas valstu reģionos. Konference pulcē  pētniekus, studentus un profesionāļus ar interesi par digitālo metožu lietošanu pētniecībā, kas saistīta ar humanitārajām, sociālajām zinātnēm un mākslu. Konferencē ar ziņojumiem piedalījās vairākii LU LFMI pārstāvji (Sandis Laime, Jānis Daugavietis, Haralds Matulis, Dāvis Enģelis, Ilze Ļaksa-Timinska, Ieva Vīvere), kas iepazīstināja ar DHELI projekta pētījumiem. Anda Baklāne (LNB) iepazīstināja ar pētījumu par semantiski saistītu jēdzienu izgūšanu no latviešu romānu korpusa, bet Gunta Nešpore-Bērzkalne (LU MII) piedalījās ar prezentāciju par modernizēto Mīlenbaha-Endzelīna vārdnīcu.

 

 

 

 

2024. gada decembrī noslēdzās Valsts pētījumu programmas “Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai” projekts "Mūsdienu latviešu valodas izpēte un valodas tehnoloģiju attīstība".
 

Projekta mērķis bija veikt mūsdienu latviešu valodas fonētiskās, gramatiskās, leksiskās sistēmas, kā arī latviešu zīmju valodas izpēti, izmantojot datos balstītas metodes un attīstī ilgtspējīgus latviešu valodas resursus un rīkus. Projekta laikā tika attīstīta digitālā infrastruktūra valodas pētniecībai, izveidoti jauni un papildināti esošie valodas resursi: latviešu valodas runas korpuss, latviešu zīmju valodas paraugkorpuss, leksiskā datubāze Tēzaurs.lv un “Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca”.  Šie un citi projekta laikā izveidotie un pilnveidotie resursi  iekļauti CLARIN-LV repozitorijāProjekta rezultāti un valodas resursi ir noderīgi pētniekiem, studentiem un ikvienam, kurš interesējas par latviešu valodas digitālajiem resursiem un rīkiem.