CLARIN (Common Language Resources and Technology Infrastructure –Vienota valodas resursu un tehnoloģiju infrastruktūra) ir dalīta Eiropas pētniecības infrastruktūra (ERIC), kas integrē darbu, zināšanas, resursus, rīkus, repozitorijus un servisus, ko piedāvā daudzie CLARIN centri un nacionālie konsorciji.

CLARIN mērķis ir novērst sadrumstalotību valodas resursu jomā un padarīt valodas resursus pieejamus visu jomu, it īpaši humanitāro un sociālo zinātņu zinātniekiem un studentiem, izmantojot vienotu pierakstīšanos. CLARIN piedāvā ilgtermiņa risinājumus un tehnoloģiju servisus digitālo valodas datu un rīku izvietošanai, savienošanai, analīzei un atbalstīšanai. CLARIN atbalsta pētniekus, kas vēlas iesaistīties vadošos datos balstītos pētījumos, lai veicinātu patiesi daudzvalodīgu Eiropas pētniecības telpu.

CLARIN infrastruktūra daudzās valstīs pilnībā darbojas un daudzi centri piedāvā piekļuvi datiem, rīkiem un zināšanām. CLARIN datu kopas un servisi tiek nepārtraukti atjaunināti un pilnveidoti. Dažās valstīs, kas CLARIN pievienojās nesen, CLARIN infrastruktūra tiek veidota. Latvija pievienojās CLARIN ERIC 2016. gada 1. jūnijā.

 

CLARIN Latvija nacionālā mezglu punkta izveidi atbalsta ERAF projekts “Latvijas Universitāte un institūti Eiropas pētniecības telpā - ekselence, aktivitāte, mobilitāte, kapacitāte” (Nr. 1.1.1.5/18/I/016)

Aicinājums piedalīties LU 77. konferences Datorlingvistikas sekcijā

LU 77. konferences Datorlingvistikas sekcijas sēde notiks 21. februārī no plkst. 14.00 LU MII 413. auditorijā.

Konferencē plānoti šādi referāti:

  • Ilze Auziņa. Latviešu valodas apguvēju korpusa izveide: metodes, rīki un izmantojums
  • Inguna Skadiņa. Latviešu valodas sapratne un tekstrade cilvēka-datora komunikācijas modelēšanā
  • Normunds Grūzītis. Latviešu valodas runas atpazīšana un sintēze medicīnas lietojumiem
  • Guntis Bārzdiņš un Artūrs Sproģis. Dziļās mašīnmācīšanās modeļi un to dzīves cikla pārvaldības ietvars multimediju datu apstrādei ziņu aģentūrās
  • Sanita Reinsone. Līdzdalības iniciatīvas digitālajās humanitārajās zinātnēs: LU LFMI pieredze
  • Raivis Skadiņš. Virtuālo asistentu pētījumi un projekti “Tildē”
  • Mārcis Pinnis. Neironu mašīntulkošana mazajām valodām – atskats uz 2018. gadu
  • Pēteris Paikens. Valodas mašīnmācīšanās no nemarķēta teksta